מְרַחֲקָא, מְרָ׳, מְרַחַקְתָּא f. (preced.) abomination. Targ. Deut. XXIV, 4. Targ. Prov. XIII, 19; a. fr.
מְרַחֲקָא
Gloss
מְרַחֲקָא , מְרָ׳ , מְרַחַקְתָּא f. ( preced. ) abomination . Targ. Deut. XXIV, 4 . Targ. Prov. XIII, 19 ; a. fr.
References
- Jastrow, מְרָחַק 1
- Onkelos Deuteronomy 24:4
- Aramaic Targum to Proverbs 13:19